Zvēri

by Ipstens Kūns

/
  • Streaming + Download

    Includes unlimited streaming via the free Bandcamp app, plus high-quality download in MP3, FLAC and more.
    Purchasable with gift card

      €4.20 EUR  or more

     

1.
01:22
2.
03:16
3.
4.
5.
02:55
6.
02:43
7.
03:51
8.
01:32
9.
02:29
10.
01:46

about

Balstīts uz patiesiem stāstiem, notikumiem, atmiņām.

credits

released September 23, 2018

Mūzika:
milktune (4, 5, 6, 7, 8)
Oriole (1, 2, 3, 9, 10)

Vārdi un stāsti:
Ipstens Kūns

Vizuālā māksla:
Margo, Artūrs Jenots

Tekstu rediģēšana:
Aija Grīnberga

Ieraksts un apstrāde:
Ansis Kolmanis
Dirty Deal Audio

Izdevējs:
Autorizdevums

Paldies:
Kristapam Strūbērgam par izturību, iedrošinājumu un dvēseliskumu
Mairitai par pabakstīšanu
Uģim Vālodzem par palīdzību un draudzību
Margaritai Germanei par sajūtām, darbu, iedvesmu un Visumu
Ansim Kolmanim par darbu un draudzību
Aijai Grīnbergai par rediģēšanu un skolas gadiem
Karīnai par līdzās būšanu, atbalstu un sapratni
Lauvai par mīlestību
Melnai Atraitnei par draudzību
Stirnai par Visumu
Odzei par mācību
Zīdastei par atklāsmi
Dēlēm par atklāsmēm un mācībām
Zvaigznei par pacietību un mūžību
Tiem Zvēriem, kuri ir starp rindām un nepierakstītās atmiņās
Montai, Diānai, Diānai par modelēšanu
Līvai Kolmanei par modelēšanu, uzklausīšanu un draudzību
Dāvim Dreimanim par līdzās būšanu un draudzību
Ilcim, Edzim, Agrītim par līdzās būšanu un draudzību
Sandžam, Edam, Skutelim, Abrēnam par līdzās būšanu un draudzību
Aņai par sarunām un klātbūtni
Salvadoram un Pesto par draudzību
Sirsniņai par klātbūtni
Agnesei par atbalstu
Dacei, Rūtai, Vega Vī, Maijai, Žanetei par Z pakāpi
Dacei par atslēgām un piedzīvojumiem
Lāsmai par atklāsmēm un Visumu
Baronesei Šmitei par iedvesmu
Vega Vī par friškām, sarunām, iedvesmu, satikšanos
Visiem tiem, kas bijuši, ir un būs - vārdos, darbos, draudzībā, mīlestībā!

Albums veltīts Malkolma Makormika piemiņai.

license

all rights reserved

tags

about

Ipstens Kūns Latvia

Rakstīt sāku vēl nesenajā 2009.gadā, kad, Latvijas hiphopa kultūras iedvesmots, sāku pievērst uzmanību tam, cik skaisti iespējams spēlēties un radīt ar latviešu valodu. 2014.gadā sāku apkopot līdz tam sarakstīto, lai izveidotu un izdotu pirmo studijas albumu, autobiogrāfisko darbu “Maska” (2015.). 2017.gadā, sadarbībā ar reperi, mūziķi milktune, izdodot savu pirmo dzejas albumu "Atmoda" (2017.). ... more

contact / help

Contact Ipstens Kūns

Streaming and
Download help

Redeem code

Track Name: Lauva
Kā visi vēstures kari, arī mani ir dēļ sievietes.
Rakstu vēstules gari, kad mērs divreiz pieliets.
Pie pusdzerta stopa sēžot, kāda kluba telpā,
Kurā ruma sātināta valoda un skumjas katrā elpā.
Sirds pukst sārmainas un nātrija pilnas asinis.
Tu iedomāties nevari, cik sāpīgi silda atmiņas.
Manā Kasablankā viss tik apsnidzis un auksts,
Ka naktīs jūtu, kā man roku aplicis ir Fausts.
Laiks ir slikts ārsts, lai gan pie sienas diploms.
Izraksta visas zāles, bet tas nav vienas dienas sindroms.
Neredzu nevienas citas, redzot vienu kā būtu ciklops.
Citas zemākos plauktos liktas. Visām sūda skidons!
Nevajag tos romānus! Neesmu ne Prusts, ne Grīns!
Ne svētais, ko pievelk krusts! Ne Džeims Dīns,
Kas melo, ne jūt, ja masku plaukta saturs līdz,
Kad uz grīdas raud sadurts Grīgs un romantika mirst.
Ar godkārību sirgst katra doma un pateikts vārds.
To nemanot, no mūsu pamatiem jau pabeigts sārts.
Antištaketisti, bet tomēr uguns abiem pirkstos.
Nu tas sārts zem papēžiem kā pa Jāņiem dzirksto.
Siltums zūd, pa slāņiem irstot, aizver acis Grīgs,
Un to, kas neviltots starp mums, aiznes sev līdz.
Arī Džona Fergusona sirds kaites nedzīst.
Mēs vājprāta vajāti, jo šādas saites neplīst.
Nu manas rokas cenšas sildīt pilnīgi svešas.
Tādas, kurām patīk ar zagtu mantu pildīt ķešas.
Tādas, kas vijas ap katru, kas vijas ap tām.
Mirkļa mīlestības skaistu sirēnu izskatā.
Un joprojām sirds lauž dūres, sitot par Tevi.
Spītē likstām un grauj mūrus, krītot gar zemi,
Ceļot sapni, ko agri vai vēlu sapņotu kopā.
Tagad zvērestu tīstokļi lēni saplok rokā.
Zinu, ar laiku, bet turpinu iet tālāk par Tevi.
Raustot lauvu aiz ūsām kā aiz koka lapām karteli.
Man bieži jautā "Kā?", es atbildu - "Ir vieglāk".
Kā? Kā mūsu vasarās karstās vartīties sniegā.
Man ir Tava bilde bilžu rāmī, ko atdot derētu.
Tā guļ kartona kastē, kur krāmi, - pažobelē.
Kāds cits to pāris gadu krājumu būtu jau pārdevis,
Bet nē. Kā smejām, Tu būsi taurenis un es spārenis.
Kad drosmīgi ceļu roku, vēl pinti lej bārmenis,
Un ja speru soli, tad kāja stipri sper pa skārdeni.
Tā jau pareģoja - tās zilās acis sirdis lauž viegli.
Tās paliek tik aukstas, ka tās skauž pat ziemu.
Es Tevi nolāpīti ilgi ... un joprojām lēnām.
Tik ļoti, ka jūt, kā tā ķīmija plūst pa vēnām.
Un pat kad liekas, nu jau diezgan būtu,
Caur nerimušu izsalkumu justs, es Tevi atkal sķērsām jūtu.
Kā krusts.
Viņa.
Track Name: Melnā atraitne
Mēs satikāmies nejauši kā Rets un Skārleta.
Viena mīlestība uz mūžu kā reps un Hārlema.
Pieglaudies kā kaķis. Čuksti ausī nākotni.
Krāmu pārdevējs pats, krāmu cenšas pārdot.
Melnās atraitnes glāsti, lāsti čukstēti tiek,
Tīklos vilināt nieks. Ēsmai uzēsties liek.
Kad pieskaries, šķiet, uz vaiga uzsēdies sniegs.
Bet ir silti. Un tas citur kustēties liedz.
Guļu viens. Gaidu, kad pārnāksi. Jau pusviens.
Zīles šauras kā sabrauktas. Skauj pussienas.
Tavas lūpas citu apskautas. Tev sauc pusdienas,
Ved uz klubiem, kur visi bļauj pusdziesmas.
Varu Tev sniegt vairāk par vietām, kur uzturies.
Bet Tava daba raujas pēc jauniem upuriem.
Svaigām lūpām, kurās vari skūpstīt indi.
Tās vērot trūdām, kamēr uz Tavām dusmīga rinda.
Līdz tavos tīklos daudz mušu un knišļu,
Kur to pēdējās stundas sit daudz klusu tikšķu.
Tu sniedz mums sapni, bet viss, kas mūsu, ir Tavs.
Tavās rokās ir visi kalpi no kāršu kavas.
Manās akmeņots gredzens. Cerība uz jā vārdu.
To paņēmu uz parādu, jo vērta esi to karātu.
Pārdomā sakāmo satrauktā sirds, tā krūtis sit.
Veru durvis, kur uz atvadām Tu skūpsti citu.
Track Name: Interskūpstija
Tā būs saulaina, bet tumša vasara.
Tai mani grēki dejos kā asara -
Lietainā dienā, ar lāsēm uz vaiga -,
Kuru skūpstīšu es un mana vaina.

Uz sirds Lauvas nagu atstātās rētas,
Melnas atraitnes inde, kas kož vēnas, -
Beidzot vienaldzībai liks sevi manīt,
Kurai tiks mani maldugunīm līdzi vadīt.

Klupinās čūskas, grūdīs tumšos purvos.
Dēles sūksies kā meitenes nemīlētas,
Dūmakainu pagrabu šaurajos klubos,
No kuriem mūs vēl nedēļām vēdinās.

Beigas nebūs karstas, asaras neizgaros.
Mana sirdsapziņa līdz tām būs tīra.
Sirdsapziņa tīra, kad neizmantota.
Mana sirds, beigas sagaidot, būs pusdzīva.

Un labi vien būs.
Track Name: Stirna
Man kā izredzētajam rētas sūrst.
Tuvie cilvēki dzird manas grēksūdzes.
Sit man pa plecu un slavē kā varoni.
Puiku, kurš vīra vārdu kavējas atdot.
Uz maniem pleciem simtiem pienākumu.
Uz sirds simtiem tā visa liekā, un
Ar to visu eju tālu - pat pārāk tālu,
Neslēpjot mīto taku, atstājot to pamanāmu.
Mīlestība vārdos, bet ne manos darbos,
Kas grēki, par kuriem uguni nebado sārtos.
Šonakt dejoju ar pašu nelabo svārkos-
Tik grēkpilni, ka pat čūska nepadod ābolus.
Viņa nesen atgriezās Rīgā, un ko gardu kāro.
Aiz labās iekāres, apsolos to kārtot.
Šovakar jāsatiek kādu, kas vēl pārdod.
Uz aizmugurējā sēdēkļa, "Paldies!" neskan vārdos.
Ar pieskārienu jūtu, bet ar acīm nemanu-
Viņas pirkstam apvīto gredzenu.
Viņa ir māksliniece, un es dzejnieks.
Mēs zinām, ka mūsu grēkiem šonakt veiksies.
Viņa pilna mīlestības - to nav, kur atstāt.
Mūsu grēki lūdz, lai pie viņas es atnāku.
Mēs mielojam augļus, nebeidzamus skatienus.
Bez maskām, māņiem, aiz mums atstājot aktierus.
Tik patiesi mīlpilni, pāri visiem citiem.
Tas, ko jūtam mēs, bez tā citi viegli iztiek.
Mēs neesam ne šai laikā, ne telpā, kas apkārt.
Tur, kur esam, tur mūs mūžīgus var atstāt
Kā vasaru kāpās un rudeni krāsainās lapās.
Nāvei spītējot, kas mūs apstaigās un atstās.
Ne zinu, ne jūtu, kas ir starp mums, un
Līdz vēl kādam grēkainam skūpstam atstatums.
Bet tas tur paliks, un labi vien, ka tā.
Bez tā, visa cita liekā, šo stāstu vajg' atstāt.
Track Name: Odze
Mums abiem ejami pilnīgi citi ceļi.
Man saplēsti Vans, Tev svaigi Reebok.
Es nevaru iet Tev līdzi pat gribot.
Tavi ceļi balti, mani ir zeltīti.
Es nevaru pasauli, bet vien dziesmu Tev veltīt.

Antiimūna sirds. Saķēru Tevi kā slimību.
Rokās manās. Es jau Tevi bildinu.
Tu saki, ko gribu dzirdēt. Es daru, ko
gribi, lai daru. Man patīk riskēt.

Man patīk ticēt Tev.
Un Tu jau zini mani,
Jo Tu zini mūs.
Zini, kā Tev kūstam.

Tu lamata un slazds.
Tu Amata, es krasts.
Tu lode, esmu upuris.
Tu tumsa, esmu lukturis.


Un ir vēls,
Bet vēl nav par vēlu.
Lai viens uz otru mēs vēl pagūtu,
Lai mani mani grēki no ceļa pagrūstu.

Sirds, par Tevi sitot, gurst.
Sapnis mans par Tevi ir murgs.

Es redzu, kā par Tevi sapņo daudzi,
Bet mums abiem ejami pilnīgi citi ceļi.
Es redzu, ka citi par Tevi atdod daudz,
Bet brāļi ir slikti meļi,
Tevis dēļ un par Tevi nekad nemelotu.

Un tā patiesība kā duncis.
Bet neesmu Bruts un Cēzars nav mans brālis.
Tevis dēļ nebūšu kluss. Tu neesi svēta kā grāls.
Tu neesi tā vērta kā stāsts.
Čuska nav vērta kā brālis.

Lieku dunci kā patiesību pie brāļa kājām.
Dzirdu, kā pie tā viņa sirds apstājās.
Tavi dāvātie skūpsti - inde kā čuskas.
Mūsu skūpsti ir patiesība un kļūdas.

Stāsts nav par mani un Tevi, bet gan mums.
Tu esi skaista malduguns, kura ved uz tumsu.
Tu sāpini, bet sirdis pēc Tevis pat skumst.
Tevis dēļ vasaras vakari satumst.
Track Name: Dēles
Simtiem gardu lūpu atgādina netīras cilpas,
Kad rīts un telefonā neķītras bildes.
Guļu blakus kādai nedzīvs, bet silts.
Drēbes grēkpilnas, vairs tās nedrīkstu vilkt.
Meklējot Tavu vārdu, šķirstu tos katalogos.
Vien, kad atrodu, guļamistabas durvīs parādos.
Tur viņa guļ, zinot manu, prasot nakti atkārtot.
Man trūkst vien viņas vārda, lai varētu apvārdot.
Naktīs kopīgas mums sāpes un vieglprātība.
Vientulība, uz pusēm ņemtā dzira, viegli grādīga.
Stulbie joki, tās muļķības un smiekli ārprātīgi.
Uz grēkiem liktie paraksti, tā mūsu labprātība.

No rīta kopīga vien nakts.
No rīta gribu mosties viens pats.
No rīta gribu mosties bez šīs dziesmas.
No rīta vienmēr gultā mazāk vietas.

Tu esi kā viņas - tā paša stāsta liekā nodaļa.
Zinu, ka šīs dziesmas pats sev nodaru.
Bet patīkami ir ar grēku blakus mosties.
Par to vēl nav domas, kad naktī naski plosies,
Burkās lejot visu, ko vispār tais var saliet.
Nav mēneša beigas, bet gan kontam viss saies.
Viņai pieskaroties kā narkatai, zaudēju prātu.
Vēl nezinu, vai man ir kāda, kuru varētu krāpt.
Pa kreisi mūs kustina diskžokeja vēlmes.
Telpa karsta no grēkiem, mūsu ābola serdes.
Siluetu ap Tevi zīmē tumsas siltā gaisma.
Man jāiet, jo atceros, kura mani it kā gaida.

No rīta kopīga vien nakts.
No rīta bez Tevis, bet nemostos viens pats.
No rīta ceru, ka Tu nebūsi daļa dziesmas.
No rīta šai gultā Tev nebūtu vietas.

Fragmentus no Tevis atceros nelabprāt.
Daudzreiz solīju sev, ka man tā nesanāks.
Bet nu Tu guli man blakus kā krāpniekam grēks.
Pagultē sirdsapziņa sāpēs brēc.
Pirms visa, atgādini manus pienākumus man.
Bet tie kā sirdsapziņas stīgas klusi skan.
Tikai šonakt nav tādas kā Tu un nekad nebūs.
Man zvērests uz lūpām. Tas vēl turas un nelūst.
Grēku paraksta ne vārds, bet pieskāriens,
Kas tam kā tumsai vēl gaismā ļāva iesākties.
Šorīt ar Tevi sarunājos, viņa nenojauš.
Tik tikko Tevi atceros, apsolos Tevi nenosaukt.

No rīta kopīgs viens rīts.
No rīta vēl gaidu, kad tas sadzīs.
No rīta ceru, ka dzisīs, kas dziesmā sarakstīts.
No rīta cenšos sevi spogulī atpazīt.
Track Name: Zīdastīte
Sapņotāja bez spārniem -
No rīta ar tiem celies, pusdienā tie pāriet.
Atvēziens kā zīdastei , bet mājas īsas, ceļš tāls.
Tevi ne spārni, bet reiz cels balss.
Man vajadzēs laiku, lai piedotu, un otrādi.
Bet man vajadzēs vien laiku, ne citur nonākt.
Es dzēšu visu, ko sarakstīji uz sienām,
Manas sirds un ādas - šur tur, vietām.
Smejos, ka no sienām nodzēst Tevi grūtāk,
Kā nokasīt no sirds, ādas un lūpām.
Ceļa mīlestība, bet ceļš katram savs, kā mēs.
Pasaules mala ir silta, bet tās gals sāpēs.
Nākamreiz jebkurš ceļš no mums atsacītos.
Mūsu acis tikās vēlreiz, lai atvadītos.
Track Name: Zvaigzne
Zvaigznes krita naktī, kad piedzimi Tu.
Kad piedzimi, nakts bija klusa kā čuksts.
Tai atbalsojās Tavs pirmais sirdspuksts,
Klusumam kā mirklim liekot izzust.

Ik gadu tās krīt vēl, pēc Tevis tās krīt.
Debess cenšas spožakās aplokā sadzīt.
Tās krīt kā gaisma, tās grib ko sacīt,
Bet nokrīt. Dziest, vēl neskatot Tevi acīs.

Tavas māsas Tevi atpakaļ sauc bizes pīt
Naktsvijoļu lellēm, kam mati kā zīds.
Spīdēt jaunām mīlestībām, saldām kā vīns.
Peldēt kailām ezeru spoguļos, līdz aust rīts.

Tavi brāļi Tevi atpakaļ sauc būt blakus,
Ap mēnesi naktī velties un mest apļus.
Slēpties no rīta, apmirdzot polāros kaktus.
Tev patīk ar brāļiem greizi griezt ratus.

Zvaigznes nekrīt, kad uz viņam skatās kāds.
Kad kriti, tā bij' pēdējā reize, kad uz Tevi neskatījās.
Kā mirdzi Tu, tā acīs Tavās reizums mirdz nemiers,
Bet tas ir lieks, jo Tevī spozme nedziest.

Tu spozmo dienās, kad citas zvaigznes guļ.
Saulei Tu dur acīs. Tai šķiet, ka to izstumj.
Kam Tev durties dienas zvaigznei acīs?
Dienā mirdzēt neviens Tev nekad neprasīs.

Bet Tu mirdzi, jo Tev šķietams nemiers acīs.
To Tev neviens un nekad nesacīs.
Redzi Tu savu spozmi. Tik stipru to retais redz.
Tikai retais, Tevi skatot, savas acis nesedz.

Tu nokriti augustā, kā man uzkriti Tu jūlijā,
Bez priekšvārda, ievada un prelūdijām.
Starot nakts cilvēku burzmās, kas ielās pulsē.
Tā arī rītus gaidot, spoguļojoties upē.

Zvaigznes mirdzums, lauvenes daba un sirds -
Ievilkti nagi, plašās krēpes kā sudrabā mirdz.
Tādas zvaigznes krītot, dzimst vien augustā,
Kad vasaras tumšākās naktis un debesis savā plaukumā.

If you like Ipstens Kūns, you may also like: